pabarot
pabarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
PiemēriPabarot govis.
- Pabarot govis.
- Pabarot cūku.
- Vecmāmiņa iedeva Aigaram līdzi maizi, ar ko gulbjus pabarot..
- Minkām klājās labi. Virtuvē bija silti, viņu diendienā pabaroja..
- ..ieradās divas sarkanrīklītes un steidzīgi sāka barot izsalkušo dzeguzēnu. Kad bija to pabarojuši, tad mēģināja vilināt dzeguzēnu uz meža biezokni.
- pārn. ..tuksneša zāle pabaros karakula aitu ganāmpulkus.
1.1.Paēdināt (cilvēku).
PiemēriNo rīta.. mani pabaroja ar pankūkām un garšīgu kafiju.
- No rīta.. mani pabaroja ar pankūkām un garšīgu kafiju.
- «Tad es nemaz nezinu, kā kūlējus pabarot. Tāds pulks vienā reizē var veselu aitu apēst.»
- Ja.. visi mēģinājumi slimnieku pabarot ir nesekmīgi, tad trešajā dienā.. slimnieku jāsāk barot caur zondi.
- pārn. Ar maizi acis nevar pabarot - Tās reizēm ļoti izsalkušas jūtas, Tās grib, lai viņām zilu tāli dod Un zaļumu, kas zemei pāri plūdis.
- pārn. Kur dvēseli pabarosi! Tā miegos aizmigusi... Ko miesai ēsti [ēst] dosi - izsalkusi, izslāpusi?
Avoti: 6-1. sējums