pabiedēt
pabiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
PiemēriViņš tik baronu bij gribējis pabiedēt, viņu pamācīt, kā ir, kad sirds aiz svešas netaisnības saplok..
1.1.intrans.
PiemēriPat Baltijai neparasti maigā ziema pēkšņi mums visiem parādīja savu spītīgo raksturu, pabiedēdama ar salu.
Avoti: 6-1. sējums