pabiras
pabiras -u, s.; tikai dsk.
1.Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
PiemēriĀboliņa pabiras.
1.1.Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
PiemēriCirpuma pabiras.
1.2.Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
Piemēri..cūka ir ļoti kāra pēc svaigām zivīm... cūkas uzlasīja no klāja pabiras ne sliktāk kā vistas tīrumā graudus.
2.niev. Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
Piemēri«..viņš vedīšot mājā to utubungu, to Grašu Zani! Ak kungs, ak kungs, kas to būtu iedomājies, ka mūsu dēlam jālasa pabiras..»
2.1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
Piemēri..viņa labi atšķir vērtīgu mūziku no kaut kādām pabirām.
Avoti: 6-1. sējums