pablenzt
pablenzt -blenžu, -blenz, -blenž, pag. -blenzu; intrans.; sar.
1.Paskatīties nekustīgi, stingi.
PiemēriPriekšsēdētājs iešķībi pablenza sekretārā, pie sevis noburkšķēja: «Kalnu gāzējs. Jau iemācījies skaļus vārdus...»
2.Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
PiemēriLaukā tomēr nevarēs iet, jāpablenž tāpat pa logiem.
Avoti: 6-1. sējums