pacere
pacere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Sakņaina, iedobumaina pakraste.
Piemēri..viņš skatījās, kur pacerēs guļ zivis.
2.Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
PiemēriKārklu pacerēs zemes vēzis tirkšķina savas tītaviņas.
Avoti: 6-1. sējums