paciets
paciets -ais; s. -a, -ā
pacieti apst.
1.Samērā ciets. Pretstats: pamīksts.
PiemēriPaciets iezis.
- Paciets iezis.
- Pacieta maize.
- Ieveda mani neliela kambari, sakārtoja gultu. Tā bija pacieta, tīra, labdarīgi vēsa.
- Balsenes polipi visbiežāk lokalizējas uz balss saitēm. Tie ir apaļi, pacieti, labi norobežoti veidojumi uz tievas kājiņas.
2.Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
PiemēriPaciets raksturs.
- Paciets raksturs.
- «..nesūdzies tēvam [par brāli] - tie vīriešu cilvēki tādi pacietāki. Un, kad tētis saskaistas, viņš var Jūlim ar siksnu pa muguru uzvilkt.»
Avoti: 6-1. sējums