pacietība
pacietība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pacietīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVēl tagad man Andra tēva sirds jāapbrīno, kas par tik daudz grūtumu pasaulē nemaz nesūdzējās, bet visu to nesa ar pacietību.
- Vēl tagad man Andra tēva sirds jāapbrīno, kas par tik daudz grūtumu pasaulē nemaz nesūdzējās, bet visu to nesa ar pacietību.
- Zaudēju pacietību un uzkliedzu, cik man bija spēka: «Klusumu!»
- Garā vīra pacietības mērs nu ir pilns. Cik ilgi lai viņš te auklējas? Uzklausa un ielaižas strīdos? Viņa balsī tagad saklausāmi atklāti draudi.
- Bet manas atbildes laikam sāka izvest pratinātāju no pacietības.
Stabili vārdu savienojumiEņģeļa pacietība. Izvest no pacietības.
- Eņģeļa pacietība — Ļoti liela pacietība.
- Izvest no pacietības sar. — Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
- Pacietības mērs ir pilns — Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
2.Vispārināta īpašība → pacietīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..institūtā strāvoja radošs gars. Un valdīja pacietība. Jo arī to akadēmiķis uzsvēra: zinātne - tā ir pacietība meklēt patiesību.
- ..institūtā strāvoja radošs gars. Un valdīja pacietība. Jo arī to akadēmiķis uzsvēra: zinātne - tā ir pacietība meklēt patiesību.
- Vitrāža ir darbietilpīga māksla, kas prasa daudz pacietības un sīkstuma - cik bieži jāsāk viss no sākuma, kad pēdējā piededzināšanā.. stikls saplīsis.
- Pie melniem atvariem man bieži nākas sastapt vecus vīrus [makšķerniekus], kuriem pietiek pacietības nosēdēt no rīta līdz vakaram vienā vietā.
Avoti: 6-1. sējums