Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
padancināt
padancināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.novec. Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
PiemēriViņš padancināja abas mājas dāmas.
  • Viņš padancināja abas mājas dāmas.
2.sar. Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
PiemēriViņš nekad tīši nepalaidīs garām izdevību draugu pulkā padancināt smieklu velniņu..
  • pārn. Viņš nekad tīši nepalaidīs garām izdevību draugu pulkā padancināt smieklu velniņu..
  • pārn. Tēvs atvēra plīts durtiņas, izņēma sarkani kvēlojošu ogli, padancinājis saujā, aizsmēķēja un atsvieda atpakaļ.
  • pārn. ..vietām.. padancina motociklu uz pakaļējā riteņa.
2.1.Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
PiemēriPadancināt pātagu.
  • Padancināt pātagu.
3.sar. Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
PiemēriAuguste:.. es jau ar tikko [Fredim] sadevu - stāv aiz letes.., bet savu darāmo nepadara. - Lēļa: Pareizi, pareizi, August! Es to tēviņu vēl padancināšu...
  • Auguste:.. es jau ar tikko [Fredim] sadevu - stāv aiz letes.., bet savu darāmo nepadara. - Lēļa: Pareizi, pareizi, August! Es to tēviņu vēl padancināšu...
Avoti: 6-1. sējums