Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padancināt
padancināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.novec. Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
PiemēriViņš padancināja abas mājas dāmas.
2.sar. Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
PiemēriViņš nekad tīši nepalaidīs garām izdevību draugu pulkā padancināt smieklu velniņu..
2.1.Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
PiemēriPadancināt pātagu.
3.sar. Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
PiemēriAuguste:.. es jau ar tikko [Fredim] sadevu - stāv aiz letes.., bet savu darāmo nepadara. - Lēļa: Pareizi, pareizi, August! Es to tēviņu vēl padancināšu...
Avoti: 6-1. sējums