padancot
padancot oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.novec. Padejot.
PiemēriPēc mičošanas vēl padancoja..
- Pēc mičošanas vēl padancoja..
- Man tētiņš piesacīja Šo naksniņu negulēt, Ēst un dzert, padancot Un tētiņu pieminēt.
- Atslāja puiši no līduma padziedāt, padziedāt. Atlaidās meičas no laidara padancot, padancot.
2.parasti 3. pers.; sar. Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem).
PiemēriBumba padancoja pa stīpu un ievēlās grozā.
- pārn. Bumba padancoja pa stīpu un ievēlās grozā.
3.sar. Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
Piemēri«Ko vecais teica?» Leinasars vaicāja.. - «Neko sevišķu, norūca tikai, ka noruna bijusi par vienu pakalpojumu.» - «Nekas, ja vajadzēs, vēl liksim padancot.»
- «Ko vecais teica?» Leinasars vaicāja.. - «Neko sevišķu, norūca tikai, ka noruna bijusi par vienu pakalpojumu.» - «Nekas, ja vajadzēs, vēl liksim padancot.»
Avoti: 6-1. sējums