Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padille
padille -es, dsk. ģen. -ļļu, s.
Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
PiemēriŪdens padille.
Avoti: 6-1. sējums