Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padraudēt
padraudēt
-draudu, -draudi, -draud, pag. -draudēju; intrans.
1.
Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
Piemēri
Padraudēt ar pērienu.
Piemēri
Padraudēt ar pērienu.
Feldfēbelis Folbergs pakliedza, padraudēja, bet galu galā norima un aizmirsa šo gadījumu.
«Tu kļūsti bīstams!» Iva ķircināja, - «Tu vēl daudz ko par mani nezini!» Arvīds padraudēja. «Bet iesim.»
1.1.
Pabiedēt, draudīgi izturoties.
Piemēri
Padraudēt ar pātagas kātu.
Piemēri
Padraudēt ar pātagas kātu.
Kad viņš mēģināja meiteni apskaut, viņa atkāpās, smējās un padraudēja ar pirkstu.
Bet, lai atkāptos ar cieņu, viņš vēl padraudēja ar dūri sievai un dēlam: «Pielūkojiet jūs man...»
..viņš.., augstu pacēlis garo irkli, mēmi tiem [kareivjiem] padraudēja.
Avoti:
6-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
padraiskot
padraiskoties
padraisks
padraiskulīgs
padraiskuļot
padraiskuļoties
padrasēt
padraudēt
padraudzēties
padraudzīgs
padrāzt
padrāzties
padrēbe
padrebēt
padrebināt
Tēzaurs
padraudēt
MEV
padràudêt