Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
padukurēt
padukurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
Piemēri..pēkšņi radās pavaļas mirklis, varēja paņemt krītiņus un aiziet uz ezeru vai upi vēžot. Vai ar dukurīti padukurēt no pacerēm vēžus.
Avoti: 6-1. sējums