padungot
padungot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Neilgu laiku, mazliet dungot.
Piemēri..Margarita klusu pie sevis padungo dziesmiņu par balodīti..
- ..Margarita klusu pie sevis padungo dziesmiņu par balodīti..
- ..viņš.. šad tad padungo vienīgo dziesmu, kāda vispār no viņa mutes dzirdēta.
- ..mēs vēl paklusām padungojām savu dziedamo.
1.1.intrans.
PiemēriViņš cēlās agri.. un tūlīt sāka strādāt, padungodams un uzsvilpodams.
- Viņš cēlās agri.. un tūlīt sāka strādāt, padungodams un uzsvilpodams.
- Viņš staigāja, pūlēdamies.. bezrūpīgi padungot.
2.intrans. Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
PiemēriPadungot ar pirkstiem pa galdu.
- Padungot ar pirkstiem pa galdu.
- Un Uga kā negribēdams padungo pie loga rūts. Māšele pirmā uztrūkstas..
Avoti: 6-1. sējums