padziedāt
padziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
PiemēriJautri padziedāt.
- Jautri padziedāt.
- Klusi padziedāt.
- ..puiši papļāpās, varbūt padziedās, un Jaunais gads pienāks nemanot.
- Olga padzied, padzied un atkal apklust.
- Skani skani padziedāju Tai kalniņa galiņā. Vējiņš manu balsi nesa Pašā tautu sētiņā.
1.1.trans.
PiemēriPadziedāt tautasdziesmas.
- Padziedāt tautasdziesmas.
- ..mēdza nākt vakaros uz internātu.. Dziesmas padziedāt un jokus padzīt.
- Nāciet, meitas, pie manim [manis] Vakariņu vakarot, Vakariņu vakarot, Jaukas dziesmas padziedāt!
2.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
PiemēriGailis padzied no rītiem.
- Gailis padzied no rītiem.
2.1.Par dažiem kukaiņiem.
PiemēriZālē padzied sienāži.
- Zālē padzied sienāži.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) dziedāt.
PiemēriDažreiz arī pašam korī acis pilnas asarām, rīkle ciet, un cauri. Labi, ka blakus kāds var padziedāt.
- Dažreiz arī pašam korī acis pilnas asarām, rīkle ciet, un cauri. Labi, ka blakus kāds var padziedāt.
- ..un asaras.. acīs kāpj aiz laimes un baudas un padziedāt nevar.
Avoti: 6-1. sējums