Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padziedāt
padziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
PiemēriJautri padziedāt.
1.1.trans.
PiemēriPadziedāt tautasdziesmas.
2.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
PiemēriGailis padzied no rītiem.
2.1.Par dažiem kukaiņiem.
PiemēriZālē padzied sienāži.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) dziedāt.
PiemēriDažreiz arī pašam korī acis pilnas asarām, rīkle ciet, un cauri. Labi, ka blakus kāds var padziedāt.
Avoti: 6-1. sējums