padzirdēt
padzirdēt -dzirdu, -dzirdi, -dzird, pag. -dzirdēju, arī -dzirdu (1. konj.); trans.
1.Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
Piemēri..mājās atpakaļnākdama, viņa no priekšpēdējā kāpņu līkuma pie durvīm padzirda tā kā pazīstamu balsi.
- ..mājās atpakaļnākdama, viņa no priekšpēdējā kāpņu līkuma pie durvīm padzirda tā kā pazīstamu balsi.
- ..dzirdēju otrā istabā runājam... reizes divas padzirdu Spodra vārdu minam.
- Tiklīdz padzirdēja vedējus [kāzās] braucam, brālis paķēra kārti pa vecam paradumam un skrēja aizgrūst priekšā, lai tos drusciņ pajokotu un patincinātu.
1.1.Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
PiemēriVēlāk no Beiziķa Zigis padzirdēja, ka rūpnīcas estrādes orķestris viesosies Vecumniekos..
- Vēlāk no Beiziķa Zigis padzirdēja, ka rūpnīcas estrādes orķestris viesosies Vecumniekos..
- Dzejnieks asi, nervozi reaģēja uz visu, ko vien padzirda sliktu par dzimteni.
- ..kā var nopietni apspriest darbu, par kuru tikai kaut kas padzirdēts.
Avoti: 6-1. sējums