pagāns
pagāns -a, v.
1.Pēc kristietības priekšstatiem — pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
PiemēriPagānu kults.
2.sar. Neticīgais, bezdievis.
PiemēriSaimniece pati skubināja Annu uz baznīcu - varbūt, varbūt tomēr [dievs] ievēro, ka te Brīviņos nav nekādi pagāni..
3.sar. Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
PiemēriKo šis te darot, pagāns tāds, vai gribot nodedzināt mežu un māju?
3.1.ģen.: pagāna, adj. nozīmē Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem). Tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem).
Piemēri«Kad tikai tas pagāna puika man atkal neizlaiž to krāsni!»
3.2.Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
PiemēriSveilis.. runāja apsūtīt automobili. Bet māte uztraucās: ne par ko viņa tādā pagānā nesēdēšot.
3.3.ģen.: pagāna, adj. nozīmē Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
PiemēriPagāna laiks.
Avoti: 6-1. sējums