pagātne
pagātne -es, s.
1.Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
PiemēriTāla pagātne.
- Tāla pagātne.
- Atcerēties pagātni.
- Pagātnes mantojums.
- Vēsturiskā pagātne.
- Ģeoloģiskā pagātne.
- Par pagātni vēsta seni raksti, tagadni savām acīm var redzēt ikviens, un nākotne ir noslēpums visiem.
- Cik vien tālu Kaspars spēja atskatīties pagātnē, ziemas vienmēr bija atnākušas pa nakti.
- ..viņš [režisors].. meklē dzīvo saikni starp vakardienu, šodienu un rītdienu, starp pagātni, tagadni un nākotni.
- pārn. Savās atmiņās kavēdamies, es atkāpos pagātnē, nosviedis vairāk nekā četrdesmit gadus no pleciem.
- pārn. Iet pēc dienas diena. Viņām līdz Aiziet pagātne pa stepes zemi irdo.
- pārn. Manai tautai uz sūrstošām lūpām Deg tūkstošiem pagātnes rētu.
2.val. Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
PiemēriVienkārša pagātne.
- Vienkārša pagātne.
- Salikta pagātne.
- Tagadnes, pagātnes un nākotnes verbu formas parāda darbību respektīvi stāvokli zināmā laikā no kāda pastāvīga viedokļa. Par tādu pastāvīgu laika momentu, kas var noderēt par izejas punktu gramatisko laiku iedalījumam, mēdz uzskatīt runas momentu.
Avoti: 6-1. sējums