pagalam
pagalam [paˈgalam] apst.
1.savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
PiemēriKad izrāvām viņam [runcim] zīlīti, tā bija jau pagalam... Knābītis bija asiņains. Actiņas ciet.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
PiemēriZirgam kāja pagalam.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
Piemēri«Lūk, kā [kulšanas talkā] sakropļoja cilvēku. Kā viņš nu maizi pelnīs? Pagalam cilvēks. Ja arī tūlīt nenomirs, vienalga, pagalam...»
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
PiemēriKarstajā saulē ziedi būs pagalam.
2.savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
Piemēri«Mēs bridīsim pa lielu, piesnigušu lauku, un, lai tev būtu vieglāk, es bridīšu pirmais...» - «Bet manas kurpes, manas zeķes būs pagalam,» Hedviga teica.
2.1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
Piemēri..viņa svece drīz būs pagalam, un viņš sēdēs tumsā.
2.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
PiemēriNaudas maks pagalam.
3.savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
PiemēriMiegs pagalam.
4.savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
Piemēri«Putni [dzērves] dodas uz dienvidiem, tas nozīmē, ka vasara ir pagalam,» pie mums nedzirdamiem soļiem bija pienākusi vecā krustmāte.
5.sar.; savienojumā ar verbu Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
PiemēriPagalam samulst.
5.1.savienojumā ar adj. vai apst. Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
PiemēriPagalam nevaļīgs cilvēks.
6.savienojumā «ne pagalam»; parasti teikumos ar noliegtu verbu; novec. Nemaz.
PiemēriNaudas tam nebijis ne pagalam.
Stabili vārdu savienojumiBeigts un pagalam.
Avoti: 6-1. sējums