Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pagarš
pagarš -ais; s. -a, -ā
pagari apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss1.
PiemēriPagara aukla.
1.1.Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
PiemēriAnnelei bij mugurā jaunā kleita! Gara tā bij līdz zemei.. Piedurknes sniedzās līdz nagu galiem. «Drusku pagara ir,» māte teica..
1.2.Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
PiemēriPagarš stāsts.
2.Tāds, kam ir samērā liels ilgums. Pailgs.
PiemēriNodzīvot pagaru mūžu.
Avoti: 6-1. sējums