pagarš
pagarš -ais; s. -a, -ā
pagari apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss1.
PiemēriPagara aukla.
- Pagara aukla.
- Pagarš galds.
- Pagara auguma cilvēks.
- Pagara bārda.
- Viņai ir dzelteni mati, pagari un gludi sasukāti..
- Slaidi ieliektais, pagarais deguns tiecās ārā no apaļīgo vaigu sprosta..
- Viss šeit bija labi zināms un pazīstams, gan liepas, kļavas un kastaņas, gan pagarā, sausā zāle, gan arī celiņi.
1.1.Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
PiemēriAnnelei bij mugurā jaunā kleita! Gara tā bij līdz zemei.. Piedurknes sniedzās līdz nagu galiem. «Drusku pagara ir,» māte teica..
- Annelei bij mugurā jaunā kleita! Gara tā bij līdz zemei.. Piedurknes sniedzās līdz nagu galiem. «Drusku pagara ir,» māte teica..
1.2.Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
PiemēriPagarš stāsts.
- Pagarš stāsts.
- Pagarš sacerējums.
- Pagarš teikums.
- ..ir dzejoļi, kurus vēl šodien daļēji no galvas atceros.., ir arī tādi, kas man liekas pagari, izstiepti, pārmērā dēmoniskām detaļām pieblīvēti.
2.Tāds, kam ir samērā liels ilgums. Pailgs.
PiemēriNodzīvot pagaru mūžu.
- Nodzīvot pagaru mūžu.
- Pagarš ceļojums.
- Pagara izrāde.
- ..vasaras vidū starp vakara un rīta blāzmām ir viens pagarāks nakts sprīdis.
- Tās gan bija pagaras dienas. Sējas laikā stundas neviens neskaita.
- «Redzat,» viņa saka, pagari pauzēdama, «uz kūtsaugšas pie mums nemēdz gulēt.»
Avoti: 6-1. sējums