pagleznojums
pagleznojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pagleznot1.
2.glezn. Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
PiemēriIr gadījumi, kad ar temperu, ar akvareļa pagleznojumu, pēc tam noklājot to ar laku, var panākt vairāk, nekā ar eļļas krāsām strādājot.
- Ir gadījumi, kad ar temperu, ar akvareļa pagleznojumu, pēc tam noklājot to ar laku, var panākt vairāk, nekā ar eļļas krāsām strādājot.
- Īpatnējas rožainas debesis uz: viegli kontrastējoša, zilgana pagleznojuma plešas ap saules ripu aiz vītoliem..
- Dažos gleznotajos portretos viņš pagleznojumus izdarījis [ar] temperas krāsām, uzlikdams gaismas eļļas tehnikā.
Avoti: 6-1. sējums