pagrēkot
pagrēkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.rel. Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
PiemēriPagrēkojis es diezgan savā mūžā.
- Pagrēkojis es diezgan savā mūžā.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Piemēri«Vajaga savu reizi papriecāties, ir pagrēkot kādreiz.»
- «Vajaga savu reizi papriecāties, ir pagrēkot kādreiz.»
Avoti: 6-1. sējums