pagrūst
pagrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Grūst nelielu attālumu.
PiemēriPagrūst bluķi uz priekšu.
- Pagrūst bluķi uz priekšu.
- Pagrūst galdu.
- Viņš pagrūda sānis brīvo krēslu, ka norībēja vien.
- Viņa gāja laukā. Ķēķī sabikstīja žagarus dziļāk plītī, ar kāju pagrūda tuvāk tos, kas zemē..
- Maruta pagrūda apmulsušo Mārtiņu sāņus, sēdās pie airiem..
- Viņš pagrūda bērnu gar zemi.
- Kādā tumšākā parka līkumā viens zēns pagrūda Andrim kāju priekšā. Andris krita..
Stabili vārdu savienojumiPagrūst kāju priekšā.
- Pagrūst kāju priekšā — Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
1.1.parasti savienojumā ar «vaļā» Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
PiemēriMarta piecēlās gultā sēdus un pagrūda vaļā logu. Svaiga gaisa strāva ieplūda istabā.
- Marta piecēlās gultā sēdus un pagrūda vaļā logu. Svaiga gaisa strāva ieplūda istabā.
- Rasa pameta īsu skatienu uz.. tumšzaļiem slēģiem, tie.. nebija līdz galam atvērti, tikai tāpat vien pagrūsti pa roku galam..
1.2.niev. Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
Piemēri..kāds plikgalvis pagrūž viņai [oficiantei] izdoto sīknaudu, bet meitene lepni atbīda to atpakaļ.
- ..kāds plikgalvis pagrūž viņai [oficiantei] izdoto sīknaudu, bet meitene lepni atbīda to atpakaļ.
- ..veikalā man patīk kontaktēties ar pārdevēju. Protams, ne tā, ka man pagrūž mantu kā sunim desu..
- «Sveiks,» viņa saka, ātri pagrūž zēnam roku atvadām.
2.Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriDīriķis.. pašķielēja uz granātu kasti, tad sagrāba to, nocēla no plaukta un pagrūda zem lāvas.
- Dīriķis.. pašķielēja uz granātu kasti, tad sagrāba to, nocēla no plaukta un pagrūda zem lāvas.
- ..daži no viņiem [skolēniem] drudžaini pagrūž kaut ko pagaldē.
- Izniris [no ūdens] Saunags klepodams un gārgdams iekampa elpu. Taču vilnis viņu no jauna pagrūda zem ūdens..
- Un viņš, it kā sitienam izmezdams milzīgo dūri, pagrūda papīru Andrim zem deguna un tūlīt atkal atrāva atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst zem deguna.
- Pagrūst zem deguna sar. — Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt». Varēt (spēt) grūst.
PiemēriEs tā [neēdot] bez spēka palikšot un nevarēšot vairs ēveli pagrūst.
- Es tā [neēdot] bez spēka palikšot un nevarēšot vairs ēveli pagrūst.
4.sar. Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
Piemēri«Cik partiju šaha vakar Lepnim pagrūdi?»
- «Cik partiju šaha vakar Lepnim pagrūdi?»
- «Tai muižā, kuru viņš [kāršu spēlmanis] pagrūda vienā naktī vai vienā stundā, strādāja ij mans tālīnāks radinieks no mātes puses...»
Avoti: 6-1. sējums