pagrēkot
pagrēkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.rel. Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
PiemēriPagrēkojis es diezgan savā mūžā.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Piemēri«Vajaga savu reizi papriecāties, ir pagrēkot kādreiz.»
Avoti: 6-1. sējums