Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pagulēt
pagulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju; intrans.
1.Neilgu laiku būt aizmigušam.
PiemēriNelikties pagulēt dažas stundas.
1.1.trans.
Piemēri..ļaudis aizgājuši pagulēt dienvidu.
2.Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAr grāmatu rokā paguļ uz kušetes un palasa drusku.
2.1.Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriPagulēt ar paaugstinātu temperatūru.
Stabili vārdu savienojumiPagulēt slimnīcā.
3.parasti 3. pers. Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
PiemēriSākušās brīvdienas. Grāmatas nu varēs gandrīz divas nedēļas pagulēt somā.
Avoti: 6-1. sējums