pagulēt
pagulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju; intrans.
1.Neilgu laiku būt aizmigušam.
PiemēriNelikties pagulēt dažas stundas.
- Nelikties pagulēt dažas stundas.
- Lai jau [dēls] paguļ, jo vēl taču bija tik agrs..
- Septembra svētdienai ir savs jaukums. Kam patīk miegoties, var ilgāk pagulēt un droši palaiskoties, jo rīti kļūst aizvien tumšāki.
- ..biju pārmērīgi noguris.., neizģērbies iemetos gultā. Drusku pagulēju, dzirdu - modina.
1.1.trans.
Piemēri..ļaudis aizgājuši pagulēt dienvidu.
- ..ļaudis aizgājuši pagulēt dienvidu.
2.Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAr grāmatu rokā paguļ uz kušetes un palasa drusku.
- Ar grāmatu rokā paguļ uz kušetes un palasa drusku.
- Grīslis kļuva bāls kā līķis, bet, brītiņu pagulējis, attapās.
- «Cūkai patīk mīkstumā uz sāniem pagulēt.»
2.1.Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriPagulēt ar paaugstinātu temperatūru.
- Pagulēt ar paaugstinātu temperatūru.
- Viņa.. sāka ieminēties,.. ja pagulētu tajā slimnīcā.
Stabili vārdu savienojumiPagulēt slimnīcā.
- Pagulēt slimnīcā — Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
3.parasti 3. pers. Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
PiemēriSākušās brīvdienas. Grāmatas nu varēs gandrīz divas nedēļas pagulēt somā.
- Sākušās brīvdienas. Grāmatas nu varēs gandrīz divas nedēļas pagulēt somā.
Avoti: 6-1. sējums