pailgs
pailgs -ais; s. -a, -ā
pailgi apst.
1.Tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laikposmu.
PiemēriPailga saruna.
- Pailga saruna.
- Pailgāk pagulēt.
- Solītā vēstule atnāca pēc pailgas gaidīšanas..
- Rokasspiediens ciešs un pailgs.
- Domāja pailgi, nopīpēja otru cigareti.
1.1.Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
PiemēriPailga pieredze.
- Pailga pieredze.
2.Samērā ilgs (par laiku, laikposmu).
PiemēriBūt komandējumā pailgu laiku.
- Būt komandējumā pailgu laiku.
- Nodzīvot pailgu mūžu.
- Pailgs laiks jau pagājis.
- «Tas viens te kādreiz motociklu atstāja, kad sēnēs brauca,» vēl pēc pailgas pauzes Cukurs turpināja.
Avoti: 6-1. sējums