Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paisīklas
paisīklas -u, s.; tikai dsk.; apv.
Mīstīklas.
PiemēriBet kas tad mīkstā laikā par paisīšanu, kad sauja tūliņ atlaižas un paisīklas nekož, sit, ka lai vai nolūst?
  • Bet kas tad mīkstā laikā par paisīšanu, kad sauja tūliņ atlaižas un paisīklas nekož, sit, ka lai vai nolūst?
  • Linu mīstīšanai jeb linu stiebriņu salaušanai zemnieki lietoja primitīvu, ar roku darbināmu rīku, tā sauktās mīstīklas. Augškurzemē, Latgalē un Vidzemē tās sauca par paisīklām.
Avoti: 6-1. sējums