paisums
paisums -a, v.; parasti vsk.
Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
PiemēriIestājas paisums.
- Iestājas paisums.
- Paisuma augstums.
- Paisuma straume.
- Paisums un bēgums Baltijas jūrā izpaužas nelielās svārstībās.
- Pašreiz bija paisums. Okeāna ūdeņi pa rifos izlauztajiem caurumiem plūda lagūnā.
- «Labi, tad iesim skatīties, vai nebrauc locis,» viņš mudina, un mēs abi izejam uz tiltiņa. «Pēdējais laiks celties un iet uz priekšu, paisums drīz klāt.»
- pārn. Tad viņa noliek galvu uz galda un aizraudamās elso un čukst caur asaru neganto, sūro paisumu: «Kā tu to nesaproti!»
- pārn. «Piedodiet, iešu pasūtīt,» oficiante nevaļīgi teica, pārtraukdama Ješkiņa fantāzijas paisumu un atstādama mūs divatā.
- pārn. Reizi četros gados pirmsolimpisko kaislību paisums sit visaugstāko vilni - personiskie, nacionālie un pasaules rekordi birst kā no pārpilnības raga.
Avoti: 6-1. sējums