pajāt
pajāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju; intrans.
1.Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPajāt uz priekšu.
1.1.trans. Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPajāt zirgu uz priekšu.
2.Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriAndrejs, palēniem rikšiem jādams, patlaban kā gribēja pajāt ozolam garām..
2.1.trans. Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPajāt zirgu garām labības laukam.
3.Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPajāt zem koka.
3.1.trans. Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPajāt zirgu zem nojumes.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) jāt.
Piemēri«Vai tādā sniegā maz var pajāt?» tēvs atteica, «zirgs neredz, kur paspert kāju..»
Avoti: 6-1. sējums