pajokot
pajokot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
PiemēriAr citām meitenēm bija ļoti vienkārši - varēja pajokot, viņas smējās..
- Ar citām meitenēm bija ļoti vienkārši - varēja pajokot, viņas smējās..
- «Jūs varētu atbraukt ikreiz, kad mums vakariņās paredzētas kotletes,» viņš pajokoja. Viņa pasmējās..
- «Ja es būtu jauna meitene, tūlīt skrietu uz mežmalu palagzdītes plūkt,» Matsons pajokoja.
1.1.trans. Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
PiemēriMan tīk viņu pajokot.
- Man tīk viņu pajokot.
- Kungam nevajaga darba, Bet viņš pajokot grib bauri [zemnieku]. «Darbs man būtu,» saka kungs, «Tik priekš tevis tas par gudru.»
Avoti: 6-1. sējums