pajokoties
pajokoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet jokoties.
Piemēri..sarkanarmieši, pajokojušies ar bērniem, atvadījās.
- ..sarkanarmieši, pajokojušies ar bērniem, atvadījās.
- Par velti muižaskunga Ede ienāca vienreiz, otrreiz stallī; ja kučieris ar viņu nepajokojās savā saldenā, glaimā kārtā, Edgars viņas nemaz neredzēja.
- «Ko tu bēdājies, brāļuk! Krustmāte grib tev tikai labu. Un krusttēvam patīk pajokoties.»
1.1.Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
PiemēriViņš ar viņu [Edgaru] tā drusku bija mēģinājis pajokoties par dažu ļaužu izirušām cerībām, bet bija no Edgara ar tik briesmīgām acīm ticis uzskatīts, ka bija apklusis.
- Viņš ar viņu [Edgaru] tā drusku bija mēģinājis pajokoties par dažu ļaužu izirušām cerībām, bet bija no Edgara ar tik briesmīgām acīm ticis uzskatīts, ka bija apklusis.
- pārn. Laikam liktenis bija gribējis par mani pajokoties, un tāpēc par Katarohas komandantu kļuvu es.
Avoti: 6-1. sējums