pakšķēt
pakšķēt parasti 3. pers., pakšķ, pag. pakšķēja
pakšēt parasti 3. pers., pakš, pag. pakšēja; intrans.; retāk
1.Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVējā sakustas aizkars. Krīt pirmās lāses, pakšķ pret zemi...
1.1.Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriMotors sāka pakšķēt.
Avoti: 6-1. sējums