Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakūļāt
pakūļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
pakuļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
PiemēriPakūļāt kājas.
1.1.intrans.
PiemēriSuns labvēlīgi pakūļā ar asti pa grīdu.
Avoti: 6-1. sējums