Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakūļāt
pakūļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
pakuļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
PiemēriPakūļāt kājas.
  • Pakūļāt kājas.
  • Suns pakuļā asti.
1.1.intrans.
PiemēriSuns labvēlīgi pakūļā ar asti pa grīdu.
  • Suns labvēlīgi pakūļā ar asti pa grīdu.
  • Mēģināja [putns] pieslieties kājās, pāris reižu bezspēcīgi pakūļāja ar spārniem, tad palika guļot..
Avoti: 6-1. sējums