Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakaisīt
pakaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
PiemēriMaču [sivēnmāti] ar sivēniem ielaiž iztīrītā aizgaldā, kur biezā kārtā pakaisīti sausi, dzelteni salmi.
1.1.Kaisot (ko), noklāt (ar to).
PiemēriMēsli no kūtīm bija izvesti, kūtis pakaisītas svaigiem rudzu salmiem..
2.Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPakaisīt miltus zem klaipa.
Avoti: 6-1. sējums