Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakaisīt
pakaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
PiemēriMaču [sivēnmāti] ar sivēniem ielaiž iztīrītā aizgaldā, kur biezā kārtā pakaisīti sausi, dzelteni salmi.
  • Maču [sivēnmāti] ar sivēniem ielaiž iztīrītā aizgaldā, kur biezā kārtā pakaisīti sausi, dzelteni salmi.
  • ..arī cilvēka dāsnā roka te [putniem] kaut ko pakaisa.
1.1.Kaisot (ko), noklāt (ar to).
PiemēriMēsli no kūtīm bija izvesti, kūtis pakaisītas svaigiem rudzu salmiem..
  • Mēsli no kūtīm bija izvesti, kūtis pakaisītas svaigiem rudzu salmiem..
  • ..kuls pakaisīts sakapātām egļu skujām.
  • Teļus pēc piedzimšanas ievieto.. ar sausiem salmiem pakaisītā aizgaldiņā.
2.Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPakaisīt miltus zem klaipa.
  • Pakaisīt miltus zem klaipa.
Avoti: 6-1. sējums