Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakaitināt
pakaitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
PiemēriLēnajam, klusajam Osim.. nezin no kurienes uzradās zobgalīga ļauna patika pakaitināt kādu..
  • Lēnajam, klusajam Osim.. nezin no kurienes uzradās zobgalīga ļauna patika pakaitināt kādu..
  • Gaužām gribējās atkal Velnu pakaitināt, lai tas kaut nedaudz skaudības justu.
2.Paķircināt.
PiemēriAlīde un Vilma mīlēja pamēļot, pakaitināt vai uzjautrināt vīriešus ar kodīgāku teicienu, dzēlīgāku jociņu.
  • Alīde un Vilma mīlēja pamēļot, pakaitināt vai uzjautrināt vīriešus ar kodīgāku teicienu, dzēlīgāku jociņu.
  • Milda gribēja viņu [puisi] pakaitināt un pazobot.
  • Emīlijas un Kristīnes sarunā brīdi pa brīdim iesprauž kādu vārdu Jāzeps... Viņu it kā urdīt urda abas vecās tantes pakaitināt.
Avoti: 6-1. sējums