Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakakle
pakakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
Piemēri«Pacel to zodu drusku augstāk, draugs... es netieku tavai pakaklei klāt.» [Saka frizieris.]
  • «Pacel to zodu drusku augstāk, draugs... es netieku tavai pakaklei klāt.» [Saka frizieris.]
  • Zem acīm tai [sievietei] bija krietni daudz sīku krunciņu, pakakle diezgan vaļīga..
  • ..no kulisēm.. iznāca Janko, ģērbies melnā uzvalkā un mirdzoši baltā kreklā, ko zem pakakles rotāja.. tauriņš.
1.1.Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
PiemēriIemauktu pakakles siksna.
  • Iemauktu pakakles siksna.
  • Sniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē.
  • ..runcis, slinkumā tik tikko acis pavēris, raugās Brigitā, kad viņa maigi kasa tam pakakli.
  • Vējš kustina sīkas, melnas spalviņas strazda pakaklē.
Avoti: 6-1. sējums