pakakle
pakakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
Piemēri«Pacel to zodu drusku augstāk, draugs... es netieku tavai pakaklei klāt.» [Saka frizieris.]
- «Pacel to zodu drusku augstāk, draugs... es netieku tavai pakaklei klāt.» [Saka frizieris.]
- Zem acīm tai [sievietei] bija krietni daudz sīku krunciņu, pakakle diezgan vaļīga..
- ..no kulisēm.. iznāca Janko, ģērbies melnā uzvalkā un mirdzoši baltā kreklā, ko zem pakakles rotāja.. tauriņš.
1.1.Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
PiemēriIemauktu pakakles siksna.
- Iemauktu pakakles siksna.
- Sniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē.
- ..runcis, slinkumā tik tikko acis pavēris, raugās Brigitā, kad viņa maigi kasa tam pakakli.
- Vējš kustina sīkas, melnas spalviņas strazda pakaklē.
Avoti: 6-1. sējums