pakalpīgs
pakalpīgs -ais; s. -a, -ā
pakalpīgi apst.
1.Tāds, kas labprāt pakalpo. Tāds, kam ir tieksme pakalpot.
PiemēriViņš ir ļoti pakalpīgs. Vienmēr gatavs kaut ko atnest, pasniegt, aizskriet un sameklēt vajadzīgo cilvēku..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPakalpīgi viņš [stjuarts] steidzās lejā pa kāpnēm un jutās pagodināts, kad viņam atļāva nest vienu no daudzajiem pasažieres saiņiem.
1.2.Iztapīgs.
Piemēri..autore reljefāk [romānā] atsedz personības kulta apsēstā Mārēna un viņam pakalpīgo iztapoņu raksturus.
Avoti: 6-1. sējums