pakasīt
pakasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
PiemēriPakasīt degunu.
- Pakasīt degunu.
- Pakasīt govij pieri.
- Grabuliene atbīdīja lakatiņu tālu pakausī, veikli pakasīja galvu..
- ..Kaspars pakasīja spalvainās krūtis..
- ..viņš, pastūmis cepuri uz pieres pusi, norūpējies pakasīja pakausi.
1.1.intrans.
PiemēriViņš.. pakasīja zem bārdas un aizslāja gar ābeļdārzu lejā.
- Viņš.. pakasīja zem bārdas un aizslāja gar ābeļdārzu lejā.
- Viņš divas reizes izlasa radiogrammas tekstu, tad domīgi pakasa aiz auss.
- ..vedinot mūs ārā no kūts, viņa urkšķošam baltsarainam kamolam [sivēnam] aiz auss pakasa neviltotā priekā.
2.Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
PiemēriPakasīt piedegumu no pannas.
- Pakasīt piedegumu no pannas.
- Pakasīt katliņu.
- Dīriķis.. nošķēla maizes riku, pakasīja no gaļas gabala taukus, uzzieda maizei..
3.apv. Pagrābt (parasti sienu).
Piemēri..darbdienās [zēns] govis paganīja, žagarus pacirta, sienu pakasīja..
- ..darbdienās [zēns] govis paganīja, žagarus pacirta, sienu pakasīja..
Avoti: 6-1. sējums