Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakavs
pakavs -a, v.
1.Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
PiemēriNokalt pakavu.
  • Nokalt pakavu.
  • Pakavu nagla.
  • ..zirgu kājas ir apkaltas bieziem.. pakaviem. Pakavi šķiļ dzirkstis..
  • ..aizveda Dūkani pie kalēja, jo viens pakavs esot atrauts, varot vēl ceļā nomest, lai labāk pievelk to.
  • Kalvics pacēla [zirga] pakaļējo kāju palūkot, vai pakavs vēl turas..
  • pārn. ..savādi pakavi deniņos kapā Līdz rītam.
  • pārn. Viņi uzlikuši spāres jaunajai mūzikas skolai, kam izvēlēta augstākā, skaistākā vieta pilsētiņā, - lejā zaļu egļu mežu pakavā jumti, zilu, sārtu, pelēku rūšu lakats plīvo vējā.
  • Citi melsa, ka viņam piederot laimes pakavs, citi - sidraba gredzens, bet redzēts nebija ne viens, ne otrs.
Stabili vārdu savienojumiLaimes pakavs.
  • Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
2.Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem).
PiemēriPēc brīža no krēslas iznirst vīrs, plecos plats kā lācis, un viņa garo zābaku pakavi pret apaļo akmeni izšķiļ zilganu dzirksti.
  • Pēc brīža no krēslas iznirst vīrs, plecos plats kā lācis, un viņa garo zābaku pakavi pret apaļo akmeni izšķiļ zilganu dzirksti.
Avoti: 6-1. sējums