paklabināt
paklabināt -inu, -ini, -ina; pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet klabināt.
PiemēriKāds pienāca pie durvīm un piedauzīja. Vēl reizi. Tad paklabināja kliņķi un raudzīja atspiest durvis vaļā.
1.1.intrans.
PiemēriViņš paklabināja pie durvīm.
2.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
Piemēri..stārķu pārim šeit [liepā] kaut kas kādu laiku nav paticis. Pavasaros pārlidodami tikai paklabinājuši sendzirdēto svēteļu sveicienu.. un aizniruši padebešos.
Avoti: 6-1. sējums