Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paklaiņot
paklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju
paklaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
PiemēriPaklaiņot pa ielām.
  • Paklaiņot pa ielām.
  • Paklaiņot gar upi.
  • Mēs drusku paklaiņojam pa dārzu, pavērojam laukus, kur briest krietna raža.
  • «Mēs paiesim tepat pa Ērgļu ceļu un paklaiņosim gar Juglas krastiem..»
  • Patīkami atpūtas dienā paklaiņāt pa meža takām, pa biezokņiem, meklējot rīta rasas noskalotās sēnes...
Avoti: 6-1. sējums