paknibināt
paknibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet knibināt.
PiemēriLudmila ar īkšķi paknibināja rādītāja pirkstu..
- Ludmila ar īkšķi paknibināja rādītāja pirkstu..
- Sirms vīriņš iznāca [puikam] pretī, pasmējās, paknibināja vienu no puikas zelta pogām un ieveda viesi istabā.
1.1.Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
Piemēri..Edgars, ja kāda zivs paknibinājusi ēsmu, pie viena āliņģa gatavs nosēdēt stundu un divas..
- ..Edgars, ja kāda zivs paknibinājusi ēsmu, pie viena āliņģa gatavs nosēdēt stundu un divas..
1.2.Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
PiemēriMārtiņam Bumbierim jau 76 gadi, bet vēl tagad rokas niez. Apkaļ kādu zirgu, paknibina vēl šo to.
- Mārtiņam Bumbierim jau 76 gadi, bet vēl tagad rokas niez. Apkaļ kādu zirgu, paknibina vēl šo to.
- Būtu labāk ņēmis ko paknibinājis, nekā dīkā stāvējis!
- ..Melita ar Rūtu apsēdās uz dīvāna paknibināt rokdarbus.
Avoti: 6-1. sējums