pakomandēt
pakomandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet komandēt.
Piemēri..skaļās rīkles īpašnieks droši vien kādreiz bijis ģenerālis un tagad vecumdienās, dzīvojot kopā ar sirmu večiņu, noilgojies kādu pakomandēt.
1.1.intrans.
PiemēriBeigu beigās viņa Jurim cirvi vienkārši atņēma, teikdama: «Tagad pacirtīšu es, bet jūs pakomandējiet.»
Avoti: 6-1. sējums