pakot
pakot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Saiņot (ko), parasti pakā. Veidot paku.
PiemēriRūdolfs taisās braukt uz skolu, uz Rīgu, pako savas grāmatas un burtnīcas, uz krēsla sakrāvis un notupies sien tās ar auklu kopā.
- Rūdolfs taisās braukt uz skolu, uz Rīgu, pako savas grāmatas un burtnīcas, uz krēsla sakrāvis un notupies sien tās ar auklu kopā.
- «..vienu baltu krekliņu ar šaurām lencītēm.» Pārdevējas tīšām tik ilgi tina un pakoja, sēja krustām ar aukliņu, lai vēl un vēl paskatītos uz Mišelu.
- «Tēti, mēs gribam ēst!» Pakojam lauka sviestmaizes, novārītas olas, redīsus un ēdam.
Stabili vārdu savienojumiPakot laukā (arī ārā).
- Pakot laukā (arī ārā) — Izsaiņot.
2.Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
PiemēriKūts nav no labajām... Auksta. Tuvojoties ziemai, pašas pakojam daudzās spraugas.
- Kūts nav no labajām... Auksta. Tuvojoties ziemai, pašas pakojam daudzās spraugas.
Avoti: 6-1. sējums