Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakrūme
pakrūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Vieta zem krūma vai krūmiem.
PiemēriPilnu cepuri ar sārtajām ogām Oļģerts uzmanīgi noliek pakrūmē..
  • Pilnu cepuri ar sārtajām ogām Oļģerts uzmanīgi noliek pakrūmē..
  • Brezenta teltenēs neciešami [karsti], jaunieši pabēguši pa ēnainām pakrūmēm.
  • Vējš parkā vajāja norautas lapas. Skumīgos baros tās pakrūmēs krājās.
Avoti: 6-1. sējums