pakrūte
pakrūte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
PiemēriOsiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
- Osiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
- Šoreiz sāpes pakrūtē un zem ribām bija neizturamas..
- «Tik stipru barību es vairs nepanesu,» pakrūti spaidot, viņš domāja.
Stabili vārdu savienojumiKutināt pakrūti (arī sirdi).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) idioma — 1. Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
2.Krūtis (dzīvniekiem).
PiemēriIejūga pakrūtes siksna.
- Iejūga pakrūtes siksna.
- ..ejot uz darbu, es vienmēr dzirdu kaļam dzeņus, gan koku galotnēs, gan pazarēs.. - baltmelnus ar sarkanu plankumu pakrūtē.
- Zvirbuļi čiepst, čiepst, lēkā, lēkā, tad, spudūc, metas ar knābjiem cits cita pelēkajā pakrūtē.
- Uz tā [akmens] sēž suns... Tumši brūna mugura. Balta apkakle. Balta pakrūte.
3.Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
Avoti: 6-1. sējums