pakratīt
pakratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Neilgu laiku, mazliet kratīt.
PiemēriPakratīt ābeli.
- Pakratīt ābeli.
- Konduktors.. pakratīja kaklā pakārto somu..
- Sautēšanas laikā nevajag sīpolus maisīt, lai tie neizjuktu; pannu vai katliņu ieteicams pakratīt.
- Samalto eļļaino masu sapilda bļodiņā un pakrata, līdz tā izlīdzinās un virsa kļūst spīdīga.
- «Oo, krusttēvs!» viņš izsaucās un sparīgi pakratīja man roku.
- Mēs pakratījām neticīgi galvas, bet Rotšilds teica: «Jā, jā, tā ir patiesība!»
- Ilga saka jā, Ilga saka nē, Ilga vienkārši paloka vai pakrata galvu - atkarībā no jautājuma, atkarībā no iespējas atbildēt.
- ..viņš pakratīja dūri atpakaļ un nošņāca, zobus griezdams: «Tu to man pieminēsi..»
Stabili vārdu savienojumiPakratīt (arī papurināt) galvu.
- Pakratīt (arī papurināt) galvu — Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Pakratīt (arī parādīt) dūri — Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- Pakratīt roku (kādam) — Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
Stabili vārdu savienojumiPakratīt pirkstu (arī ar pirkstu).
- Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) — Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Avoti: 6-1. sējums