pakrist
pakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontāla, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPakrist, zaudējot samaņu.
2.Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPakrist zem tramvaja riteņiem.
3.Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
PiemēriViņš apstājās.. tik pārmocīts un aizelsies, ka vienīgā vēlēšanās bija pakrist sūnās un aizmigt.
4.novec. Nonākt nabadzībā.
Piemēri«Es, nabaga pakrituša saimnieka meita, tu, bagāta tēva dēls, - mēs nederam kopā.»
Avoti: 6-1. sējums