pakrist
pakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontāla, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPakrist, zaudējot samaņu.
- Pakrist, zaudējot samaņu.
- Pakrist uz slidenas ietves.
- Pakrist sniegā.
- Man aizķērās kāja aiz kāda zara, es pakritu.
- «..medību karstumā skrienot, jums paslīd kāja, jūs pakrītat, bet tūdaļ pieceļaties un steidzaties tālāk.»
- ..sieviete sabijās, zaudēja līdzsvaru un kliegdama pakrita.
2.Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPakrist zem tramvaja riteņiem.
- Pakrist zem tramvaja riteņiem.
- Grāmata pakritusi zem galda.
3.Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
PiemēriViņš apstājās.. tik pārmocīts un aizelsies, ka vienīgā vēlēšanās bija pakrist sūnās un aizmigt.
- Viņš apstājās.. tik pārmocīts un aizelsies, ka vienīgā vēlēšanās bija pakrist sūnās un aizmigt.
- Ļaudis karstumā iztvīkusi, noguruši, pusdienas ieturējuši, pakrīt īsā diendusā.
- Un cits pēc cita kalpi pazūd pa durvīm, lai kūtsaugšā pakristu diendusas snaudā.
4.novec. Nonākt nabadzībā.
Piemēri«Es, nabaga pakrituša saimnieka meita, tu, bagāta tēva dēls, - mēs nederam kopā.»
- «Es, nabaga pakrituša saimnieka meita, tu, bagāta tēva dēls, - mēs nederam kopā.»
- Ošu dzimta nebij vis vēl pavisam pakritusi, kā dažs to varbūt gribēja.
Avoti: 6-1. sējums